GARĪGĀ SAGATAVOTĪBA

Šo garīgās sagatavotības līmeni var nosaukt arī citādi: piedzimšana no augšienes, atdzimšana, glābšana, atgriešanās. Līdz šim cilvēks nevēlējās atzīt Dievu un dzīvot savu dzīvi kopā ar Viņu, bet tagad Svētais Gars iemājo cilvēka sirdī, un Svētā Gara darbības ietekmē sākas viņa jaunā dzīve.

Tiklīdz cilvēks atgriežas pie Dieva un pievēršas Viņam, Dievs sāk runāt cilvēka sirdī: “Velti man savu dzīvi! Tu mani jau pazīsti, es vēlos, lai tu būtu veltīts man, nevis sev pašam.” Cilvēka es veltīšana Dievam notiek pakāpeniski, soli pa solim. Tā ir izvēle, kurai seko lielas pārmaiņas cilvēka dzīvē. Pirmo reizi esot šajā līmenī, Dievs kā Persona cilvēku interesē tikai nedaudz. Šī līmeņa augstākā pakāpe ir pilnīga sevis veltīšana Dievam dienu no dienas, esot sadraudzībā ar Viņu.

Kad cilvēks atsaucas Dieva Gara aicinājumam un velta sevi Dievam, Radītājs sāk mainīt viņu pat tajās dzīves jomās, kurās cilvēks pats nav gribējis vai spējis mainīties. Svētais Gars vērš cilvēka uzmanību uz grēkiem viņa dzīvē, aicina nožēlot tos un novērsties no Dievam netīkamās dzīves. Tieši šajā līmenī sāk mainīties cilvēka uzvedība, pamostas vēlme iegūt tīru sirdi un pildīt Dieva baušļus.

Šajā līmenī cilvēka sirdī rodas patiesa vēlme vairāk iepazīt Dievu, un viņam izveidojas patiesi tuvas attiecības ar Dievu. Cilvēks saredz atbildes uz savām lūgšanām, ar sajūsmu iedziļinās Bībelē un atklāj daudz jauna. Dievs Tēvs un it īpaši Jēzus Kristus kā Persona kļūst aizvien saistošāks. No sirds izriet lūgšana: “Kungs, dari mani līdzīgāku Jēzum!” Tā pāraug karstā, pastāvīgā vēlmē veidoties Kristus līdzībā. Cilvēks pieliek visas pūles, lai tas notiktu.

Šajā līmenī Dievs saka: “Tagad pievērsīsimies tavam iekšējam cilvēkam!” Iekšējais cilvēks ir mūsu īstenais es, kur notiek visnozīmīgākās pārmaiņas. Cilvēks daudzējādā ziņā kļūst līdzīgs Jēzum. Var notikt pat tā, ka viņš pats sevi neatpazīst un par sevi brīnās. Ja pirms tam līdzināšanās Kristum notika cilvēcīgo centienu rezultātā, tad šajā līmenī mīlestība un citi labie darbi kļūst par dabīgo stāvokli, jo Svētais Gars atjauno iekšējo cilvēku sava Radītāja līdzībā. Tomēr laiku pa laikam cilvēka vecā daba liek par sevi manīt, un tad viņam nākas atkārtot agrāk apgūto, tikai tagad jau daudz dziļākā līmenī. Kad cilvēks ir gatavs darīt visu savam Kungam, mērķis ir sasniegts un Dievs ieved cilvēku nākamajā (sestajā) garīgās sagatavotības pakāpē.

Motīvi ir cilvēka būtība. Tie atrodas dziļāk nekā uzvedības modeļi. Kad cilvēks ir nonācis līdz šai pakāpei, Kungs sāk izgaismot viņa motīvus. Dievs cilvēkam saka: “Tu domā, ka esi jau visu sasniedzis, taču es vēlos Tev darīt ko zināmu. Agrāk tu to nezināji, jo es tev to neatklāju. Tagad es vēlos, lai Tu redzi, ka pat tad, kad tu domāji, ka dari kaut ko man, tas tik un tā bija savtīgos nolūkos, nevis manai slavai.” Šīs bēdīgās atklāsmes cilvēkam ir sāpīgas, bet līdz ar tām nāk arī dziļa motivācijas attīrīšana.

Iziešana caur visām iepriekšējām garīgās izaugsmes  pakāpēm rezultējas šajā brīnišķīgajā garīgās izaugsmes līmenī, kurā cilvēks staigā Dieva ceļus un rīkojas kā Kristus. Viņš ir tīru motīvu vadīts un dzīvo vienam mērķim — pagodināt Dievu. Tā ir kā mozaīka, kuras daļiņas visbeidzot sakārtojas kopējā bildē. Atrodoties šajā pakāpē, cilvēks zina, kādu Dievs viņu radījis, kādas dāvanas un talantus Radītājs viņam piešķīris, kādēļ viņš dzīvo uz zemes, kāds ir viņa dzīves mērķis un kāds mantojums viņam jāatstāj aiz sevis. Šajā līmenī viss atrodas vienotībā un harmonijā. Cilvēks ir pilnībā nodevies Dievam un pakļaujas Viņa vadībai. Esot šajā līmenī, viņš dzīvē sasniedz vairāk nekā jebkad iepriekš. Viņa sirdī ir pilnīgs miers un prieks, jo viņš katrā situācijā pilnībā uzticas savam Radītājam.