#1 IR TIKAI VIENS SKATĪTĀJS
Dzīvo tā, lai tava sportošana ir Dieva pagodināšana un pielūgsme!
Pielūgt nozīmē pievērst uzmanību. Tajā, ko tu pielūdz, tiek balstītas visas tavas cerības, dzīves mērķi un dzīves nozīme. Ir iespējams kādu vai kaut ko pielūgt, pat nenojaušot un neapzinoties šo faktu. Tam, ko cilvēks pielūdz, viņš piešķir vislielāko nozīmi savā dzīvē.
-
Mateja evaņģēlijs 4: 8-11 un 22:36-40, Lūkas evaņģēlijs 10:25-28
Vienīgi Dievs, tavs Radītājs, ir tavas pielūgsmes cienīgs, jo Viņš ir tavas dzīvības devējs un uzturētājs. Viņš ir Visuma valdnieks un it viss ir Viņa pārziņā. Radītājam cilvēks ir visvērtīgākais — to Viņš apliecinājis Jēzus Kristus nāvē par katru no mums. Jēzus ir atdevis savu dzīvību par tevi, tādēļ tikai Viņš var apmierināt tavas dvēseles visdziļākās ilgas pēc mīlestības, pieņemšanas un atzīšanas. Viņa mīlestība piešķir tavai dzīvei jēgu, jo atjauno tavas attiecības ar Radītāju.
-
PROBLĒMA
Cilvēka grēcīgās dabas dēļ viņa sirds ir svārstīga, tādēļ tā tiecas Radītāja pielūgsmi aizvietot ar Dieva aizvietotāju jeb elku pielūgsmi. Radītāja vietā cilvēki sāk pielūgt radīto, tajā skaitā sevi, citus cilvēkus vai dažādas sportiskās aktivitātes. Tu vari pārbaudīt savu sirdi, lūdzot Dievu un uzdodot sev jautājumus. Kam es visvairāk veltu uzmanību savā dzīvē? Kas man dzīvē ir visvērtīgākais? Kas aizņem manas domas un laiku? Kā es izlietoju savas finanses? Lai pārbaudītu savu sirdi, Tev var palīdzēt sadaļas "Elki sportā un dzīvē", "Vai sports manā dzīvē ir elks?".
- Mateja evaņģēlijs 6:24 un 19:25-30, 2. Korintiešiem 6:16
-
BRĪDINĀJUMS
Elku pielūgsme ir viltus pilna. Ikviens elks, tajā skaitā sports, sākumā sniedz šķietami daudzsološu piepildījumu, bet izšķirošajos brīžos tas pieviļ.
- Vienīgi Dievs, tavs Radītājs, ir tavas pielūgsmes vērts. Kristus mācekļu dzīves pilnībā pieder Dievam, un Dievs ir viņu dzīves centrā.
- Sporto ar apziņu, ka tev ir tikai viens skatītājs — tavs Radītājs, un tas pārvērtīs tavas sportiskās aktivitātes Dieva pielūgsmē un Viņa pagodināšanā (Efeziešiem 5:15-18).
ELKI SPORTĀ UN DZĪVĒ
Pārbaudi savu sirdi un identificē elkus sportā un dzīvē!
Attiecības kā elks: dzīvei ir jēga tikai tad, ja man ir otrā pusīte un viņš/viņa mīl mani.
Atzinība kā elks: dzīve ir nozīmīga tikai tad, ja citi cilvēki mani pieņem, ja saņemu cieņu un atzinību no trenera, komandas biedriem, faniem, medijiem, vecākiem, draugiem, vadītājiem, ja esmu atzīts citu cilvēku acīs.
Ārējais izskats kā elks: es varu dzīvot pilnvērtīgu un nozīmīgu dzīvi tikai tad, ja man ir tāds izskats, kā es vēlos, piemēram, pietiekami muskuļots augums, slaids augums, moderns apģērbs u.c.
Nauda/manta kā elks: dzīvei ir jēga tikai tad, ja man ir tik daudz naudas, cik vēlos un tādas lietas (automašīna, māja, mobilais telefons, ceļojumi u.tml. ) kā vēlos.
Sapņi kā elks: es spēšu dzīvot piepildītu dzīvi tikai tad, kad mani sapņi būs kļuvuši par realitāti.
Sasniegumi kā elks: manai dzīvei ir jēga tikai tad, ja mani izvirzītie mērķi tiek sasniegti, ja iegūstu to, ko vēlos un pēc kā tiecos (uzvaru sacensībās, rekordu, pozīciju komandā vai vietu izlasē, balvu, galvenā trenera amatu u.tml.).
Tauta/kultūra kā elks: dzīvei ir jēga tikai tad, ja mana rase, tautība, valsts, kultūra, mācību iestāde vai darba vieta ir ietekmīgāka un pārāka par citiem.
Tuvākie cilvēki kā elks: manai dzīvei ir jēga tikai tad, ja vecāki, brāļi vai māsas, draugs vai draudzene, vīrs vai sieva, bērni ir laimīgi un apmierināti ar mani.
Uzvara kā elks: dzīvei ir jēga un piepildījums tikai tad, ja gūstu uzvaru.
Vara kā elks: dzīvei ir jēga tikai tad, ja man ir spēks, vara, kontrole pār maniem komandas biedriem, tiesnešiem, pretinieku, rezultātu, maniem audzēkņiem, manu ķermeni, manu spēli.
Zināšanas kā elks: mana dzīve ir nozīmīga tikai tad, ja man ir daudz zināšanu, ja man ir ko teikt citu izglītotu cilvēku sabiedrībā, ja man ir iegūta izglītība konkrētā skolā vai augstskolā, iegūts tāds izglītības līmenis, kādu vēlos es vai mani tuvinieki.
Vai sports manā dzīvē ir elks?
Sports kā elks
Sports kā iespēja pagodināt un pielūgt Dievu
Lietoju Dievu kā “brīnumnūjiņu” vai augstāko spēku, lai gūtu personisko labumu, uzvaru vai varu pār citiem.
Atzīstu, ka Dievs ir izvēlējies mani, lai es atspoguļotu Viņa raksturu caur savām pūlēm, attieksmi, godīgu spēli.
Sacenšos ar citiem, lai apstiprinātu un pierādītu savu nozīmi un vērtību.
Atzīstu, ka Dievs ir noteicis manu vērtību jau tad, kad radīja mani, un man tā nav jāpierāda.
Pakļaujos likumiem un noteikumiem tikai tad, ja man tas ir izdevīgi, vai arī pastāv draudi, ka tikšu pieķerts.
Ievēroju noteikumus visu laiku, jo tie izsaka Dieva raksturu – godīgumu, taisnīgumu, kārtību – un ir paredzēti tam, lai spēle varētu noritēt labi.
Pats galvenais ir uzvarēt. Uzvara nosaka visu sporta jēgu. Tas ir vienīgais mērķis sportā.
Sacensību par uzvaru uztveru kā nopietnu izaicinājumu, tomēr būtiskākais ir izbaudīt pašu procesu.
Priecājos par to, ka pretiniekam kaut kas neizdodas vai arī viņš gūst traumu, jo vienīgais, kas man rūp ir mans paša labums (uzvara).
Vēlu visu to labāko ne tikai sev un savai komandai, bet arī pretiniekiem, jo mēs sadarbojamies, lai kopīgiem spēkiem pilnveidotos un visi gūtu pēc iespējas labāku sniegumu.
Man ir nereālistiskas ekspektācijas attiecībā uz savu ķermeni un fiziskajām spējām, nespēja atzīt fiziskos ierobežojumus.
Pieņemu Dieva dotās fiziskās spējas un lietoju tās, vienlaicīgi atzīstot arī savu fizisko spēju ierobežojumus.
Strādāju ar 100% atdevi tikai tad, ja man svarīgie cilvēki skatās (treneris, ģimenes locekļi, draugi u.c.).
Strādāju ar 100% atdevi gan tad, kad citi cilvēki skatās, gan tad, kad neskatās, jo mans Radītājs ir mans galvenais skatītājs.
Mērķis attaisno līdzekļus, tādēļ daru visu iespējamo, lai uzvarētu (noteikumu pārkāpšana, dopings, pretinieka lamāšana vai aizvainošana u. tml.).
Galvenā nozīme ir tam, kā es ar savu rīcību atspoguļoju Radītāju sportisko aktivitāšu laikā.
Savu pretinieku redzu kā ienaidnieku un sacensības kā karu.
Savu pretinieku redzu kā sadarbības partneri un cienu viņu.
Uzvaru svinu ar nievām un dzēlīgām piezīmēm par pretinieku, ar augstprātību un izpriecām, jo tas viss ir par mani un manu uzvaru.
Uzvaru svinu cieņpilni, ar prieku un pateicību, jo tas ir kas vairāk nekā tikai es un mana uzvara.
Esmu greizsirdīgs par to, ka citiem veicas un ir panākumi, jo tas nozīmē, ka tie pārspēj mani.
Pateicos Dievam par citu veiksmi un panākumiem, jo tas iedvesmo mani tiekties pēc labāka snieguma.
Skatos uz sportu un fiziskajām spējām kā uz kaut ko, kas man pienākas. Sportam obligāti jābūt manā dzīvē, lai tā būtu jēgpilna.
Skatos uz sportiskajām aktivitātēm, savām fiziskajām spējām un iespēju piedalīties sacensībās kā uz Dieva dotu dāvanu.
Man trūkst vēlmes paklausīt, cienīt savu treneri un vadītājus, mācīties no tiem.
Es vēlos cienīt savu treneri un citus vadītājus, paklausīt un mācīties no tiem.
Sports ir mans glābiņš no nelabvēlīgas pagātnes, situācijas ģimenē.
Dievs ir mans Glābējs. Viņš ir tas, kurš mani atbrīvo.
Dalīties: