Artūrs Visockis-Rubenis  //  Basketbols

Bez Dieva viss ir niecība

Domāju,ka katrs cilvēks dzīves laikā ir uzdevis sev jautājumu par dzīves jēgu. Uzņēmēji to ir meklējuši nopelnītās naudas daudzumā, zinātnieki jaunos atklājumos un sportisti medaļās. Arī ķēniņš Salamans savas dzīves laikā tiecās pēc tā visa, bet,kļuvis par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, viņš beigu beigās atzina, ka viss ir niecība.

Atceros kādu ļoti aizraujošu basketbola spēli, kurā komandas sacentās par bronzas medaļām. Cīņa bija spraiga un aizraujoša līdz pēdējam brīdim. Uzvarētāja komanda pēc spēles beigu signāla eksplodēja aiz prieka, metās viens otram ap kaklu, arī tribīnēs esošie līdzjutēji līdz ar viņiem svinēja uzvaru. Kad tika pasniegts kauss, visi metās to skūpstīt, celt gaisā, piepildīt ar šampanieti, bet vairāku spēlētāju acīs es redzēju tukšumu, vilšanos… Es visu laiku tik smagi strādāju, tik daudz upurēju un sapņoju par šo brīdi — un tas viss šī metāla trauka dēļ?

Uzvaras un zaudējumi ir neatņemama sporta sastāvdaļa. Man tiešām patīk uzvarēt, un es nevaru ciest zaudējumu. Esmu piedzīvojis brīnišķīgus uzvaras brīžus un ļoti sāpīgus zaudējumus. Tomēr, tiecoties pēc uzvarām, mans mērķis nekad nav medaļa vai kauss, bet gan pats ceļojums,ko eju kopā ar konkrēto komandu. Vēlēšanās aizvest komandu vai audzēkņus tik tālu, cik varu— iedot viņiem labāko, ko tajā brīdī spēju. Cīņas, pārdzīvojumi, sarunas, vilšanās, uzvaras ir process — tam ir patiesā vērtība manās acīs.

16 gadu vecumā es pieņēmu lēmumu, ka savu dzīvi dzīvošu ar Dievu. Es ticu Dievam, kurš ir radījis šo pasauli un cilvēkus, kurš sūtījis savu dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš samaksātu par mūsu grēkiem pie krusta. Ticot Viņam, mēs varam iemantot grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Tā ir mana pārliecība. Šajos gados esmu atkritis no Dieva un atkal atgriezies, esmu centies dzīvot taisni un atkal grēkojis, esmu centies tiekties pēc atzinības, slavas un panākumiem,bet beigās atkal atzinis — tas viss ir niecība, ja nedzīvoju dzīvi kopā ar Dievu. Es atkal un atkal saprotu, ka tad, ja veltu savu darbu, cīņas, panākumus un zaudējumus Dievam, tad manī valda miers un iekšējā harmonija. Dievs nav veiksmes zaķītis, kurš dod cilvēkiem superspējas vienmēr uzvarēt, nekad netraumēties, gūt panākumus. Dievs dod mums pārliecību, ka katrai lietai šajā dzīvē ir mūžības jēga. Dievs dod spēku pārvarēt grūtības, brīdina brīžos, kad paliekam pārāk lepni, dod mieru brīžos, kad liekas, ka visi ir nostājušies pret mums.

Uzrunājot Jozua, Dievs ir devis apsolījumu arī visiem citiem, kas Viņam tic: "Esi stiprs un drošs! Nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs,tavs Dievs,ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi! "Arī Jēzus dod šo apsolījumu saviem mācekļiem: "Un redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām!"

Šie ir ļoti spēcīgi apsolījumi. Apsolījumi, ko nēsāju līdzi sev sirdī katru reizi, kad izeju laukumā un jāstājas pretī pārspēkam. Katru reizi, kad dzīvē nākas saskarties ar sarežģījumiem — darbā, ģimenē vai ikdienā. Katru reizi, kad jāpieņem sarežģīti un grūti lēmumi. Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums?

Foto: Romāns Kokšarovs (F64 Photo Agency)