Cik sevi atceros, vienmēr esmu bijis ļoti aktīvs un ar lielu vēlmi uzvarēt. Bērnībā izmēģināju spējas tenisā, volejbolā, peldēšanā, līdz patiesi atradu sevi basketbolā. Sāku iet VEF basketbola skolā 13 gadu vecumā. Sporta skolas gadi bija iespaidiem un panākumiem pilni. Godalgas izcīnītas gan valsts ,gan starptautiskās līgās un turnīros, ieskaitot piekto vietu Eiropas čempionātā Latvijas U16 izlases sastāvā. Tomēr daudz būtiskāk ir tas, ka jau tajā laikā es sāku tiekties pēc mūžīgās godalgas, kuru iespējams saņemt ticībā Jēzum Kristum.
Kad man bija desmit gadu,mana mamma pirmā mūsu ģimenē sadzirdēja labo vēsti, un mēs kā ģimene sākām ik pa laikam apmeklēt baptistu baznīcu.Tad atklājām jaunizveidoto Rīgas Starptautisko draudzi, kur sākām iet regulāri. Pārdomas par dzīvi mūžības perspektīvā sekmēja arī manas vecmammas aiziešana mūžībā, un 13 gadu vecumā es pieņēmu apzinātu lēmumu kļūt par Kristus sekotāju, tādēļ kristījos. Savā dzīvē saskatu skaidru Dieva vadību ne tikai pārdabiskajā, bet arī ikdienišķajā, ne tikai lielajos dzīves lēmumos un pavērsienos, bet vairāk ikdienas dzīvē.
Pēc VEF sporta skolas turpināju spēlēt basketbolu LSPA komandā un tad trīs gadus pavadīju, spēlējot un studējot Vācijā. Tālāk devos uz ASV, izbaudot koledžas dzīvi un basketbolu. Absolvēju koledžu un atgriezos Latvijā, kur sezonu uzsāku Valmierā un beidzu Līvānos. Man tika atklāta patoloģiska muguras trauma, tādēļ izlēmu beigt profesionālā spēlētāja karjeru un, jūtot aicinājumu turpināt karjeru izglītībā, sāku strādāt Latvijas Starptautiskajā skolā par sporta skolotāju un sporta programmu vadītāju. Vēlāk trīs gadus kopā ar sievu Līgu un trim bērniem dzīvojām Indonēzijā, kur Surabajas Starptautiskajā skolā biju atbildīgs par dažādu sporta komandu menedžmentu, sacensību organizēšanu, kā arī trenēšanu un treneru apmācību. Atgriezušies dzimtenē,izveidojām biedrību "Metacognio", lai sekmētu attīstību izglītības, sporta un audzināšanas jomās.
Varētu teikt, ka attiecībās ar Dievu ir gluži kā kopdzīvē ar kādu cilvēku. Mēs atceramies kādus īpašus notikumus, bet īstu ietekmi gūstam no saskarsmes ikdienā. Tā, piemēram, stāsts par to, kā Dievs piedalījās manas perfektās laulības veidošanā, nav par pirkstu no debesīm, kas norādīja uz manu topošo sievu. Tas ir vairāk par to, kā Dievs mums abiem ar Līgu pakāpeniski iemācīja, kas ir šķīsts, patiess, uzticams. Viņš mums ir mācījis un māca, kas ir laulība, ģimene un kādam nolūkam Viņš tās ir radījis.
Esmu pārliecināts, ka dzīvē viss nostājas savās vietās,ja dzīvojam ar apziņu, ka esam radīti dzīvot Dieva godam mūžībā, nevis savam godam šajā laicīgajā pasaulē. Sportistam tas var likties liels izaicinājums, jo viņš lepojas ar savu sniegumu, tas ir viņa pašpārliecības un motivācijas avots. Taču īstenībā pazemība Dieva priekšā ir atbrīvojoša un var atraisīt neticamu potenciālu, jo sportiskais sniegums pats par sevi ir laicīgs un sporta rekordi tiek pārspēti vienas paaudzes laikā, bet dzīve Dievam par godu rezonējas mūžībā. Jēzus Kristus, būdams Dievs uz zemes, neatzīmējās oficiālajā cilvēces protokolā kā labākais vārtu vai punktu guvējs, kā prominents politiķis vai valdnieks. Viņš drīzāk izskatījās pēc dziļākā rezervista. Tomēr Viņš ir ietekmējis cilvēces vēstures gaitu kā neviens cits pirms vai pēc Viņa. Viņš to dara, uzrunājot cilvēkus individuāli. Viņš uzrunāja mani un var uzrunāt arī tevi!
Foto no personīgā arhīva