Kopš sevi atceros, man vienmēr ir paticis izpētīt lietas, meklēt piedzīvojumus, adrenalīnu. Bērnībā man patika ķert zirnekļus, kāpelēt pa bīstamām vietām. Atceros gadījumu, kad piecu gadu vecumā ar zodu uzkritu uz asas caurules malas. Pietrūka pavisam maz, lai es nomirtu, bet Dievs jau tad mani pasargāja, jo Viņam bija lielāks plāns. Arī pirmie skolas gadi pagāja ļoti aktīvi un kauslīgi. Man patika lamāties, kauties, dažreiz veikalā pat zagu konfektes. Tā nu es dzīvoju ar savu brāli, omi un tēti (mūsu vecāki izšķīrās, kad man bija pieci gadi).
Desmit gadu vecumā nolēmu sākt spēlēt futbolu. Jau pašā sākumā man patika to darīt un gāja ļoti labi. Gadiem ejot, es piedalījos turnīros Latvijas Jaunatnes līgā. Guvu ļoti daudz medaļu un individuālu godalgu. Treneri mani slavēja kā labāko, centīgāko puisi.
Kad man bija 14 gadu, pie manis atnāca vecākais brālis (viņam toreiz bija 19 gadu) un pateica, ka viņš ir brīvs no atkarībām, jo saticis Dievu. Viņš stāstīja, kā Jēzus ir glābis viņu, ka Jēzus dara brīnumus. Es, mana ome un brālis tajā vakarā ierakstījām Jaunās Derības grāmatas beigu lappusē, ka mēs pieņemam Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju.
Nolēmu iziet mācības baznīcas svētdienas skolā, pēc kurām es pārskatīju visu savu dzīvi, nožēloju visus savus grēkus un tiešām nodevos Dievam.
Atceros kādu vasaras vakaru, kad mēs kopā ar brāli lūdzām Dievu, pacēluši rokas uz debesīm. Pār mums nonāca tāds kā lietus. Pa visu ķermeni skrēja skudriņas, un es zināju, ka tas ir Kungs! Piepildījās pravieša Joēla vārdi: “Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības.” (Joēla grāmata 3:1)
Tomēr, gadiem ejot, bija brīži, kad es slīdēju prom no ticības, jo bija tik daudz kārdinājumu. Pateicos Dievam, ka nekad neesmu bijis atkarīgs ne no vienas vielas.Arī tad, kad biju attālinājies no Dieva, Viņš mani sargāja. Dievs mūs mīl, un, vienreiz ļaujot Viņam ienākt mūsu dzīvē, Viņš mūs vairs nevēlas palaist tumsā. Mēs esam Viņa īpašums. To Kungs pierādīja man, kad brālis 2016. gada vasarā uzaicināja mani uz Pasaules Jauniešu dienām Krakovā, kur sapulcējās divi miljoni kristiešu no visas pasaules. Tur, esot starp miljoniem kristiešu un iepazīstot tuvāk īpašus cilvēkus, kuriem deg sirds par Dievu un cilvēkiem, manī atraisījās Svētais Gars visā pilnībā. Dievs man deva aicinājumu kļūt par aizlūdzēju.
Atminos kādu gadījumu, kad mana oma jutās ļoti slikti. Es viņai uzliku rokas un Jēzus vārdā lūdzu par viņas dziedināšanu. Pēc tam viņai palika ļoti labi.
Vēlos līdzdalīt arī to, kā Dievs mani izdziedināja no smagas cirkšņa traumas.Treniņa laikā sajutu sāpes cirkšņa apvidū. Pēc tam vairs nevarēju patrenēties, nevarēju skriet, jo slodzē sajutu lielas sāpes. Es ļoti saskumu, jo futbols ir mana sirds lieta, ko Dievs man iedeva kā “svētnīcu”, kurā man jāpagodina Viņa svētais Vārds. Sākās gadu ilgs ārstēšanās posms. Apbraukāju labākos ārstus, izgāju magnētisko rezonansi, bet medicīna nespēja palīdzēt. Ārsti ilgi nevarēja atrast precīzo iemeslu, kādēļ man sāp. Pēc laika uzzināju, ka, iespējams, plīsis kāds muskulis. Laiks gāja, bet sāpes nepārgāja.Es lūdzu Dievu uz ceļiem, gavēju, biju izmēģinājis visu, bet nekā. Brālis man teica: “Tu atgriezīsies sportā un būsi vesels!” Kādu dienu es nolēmu iziet ārā paskriet un skrienot sajutu, ka sāpju vairs nav. Es varēju skriet un atkal spēlēt futbolu. Dievs mani dziedināja Viņa izvēlētajā laikā! Tas bija īsts brīnums, un es esmu tik ļoti pateicīgs Dievam par to!
Dzīvais Dievs ir brīnumu Dievs, un Viņš rūpējas par mums! Dievam patīk sports, un Viņš iedvesmoja cilvēkus izgudrot sportu. Tik bieži esmu jutis, ka Dievs sargā mani laukumā, sajutis palīdzību treniņos un spēlēs. Saviem komandas biedriem esmu ļāvis saprast, ka esmu kristietis, un ir brīži, kad es liecinu par Kristus mīlestību, jo redzu, ka sports bez dzīvā Dieva paliek tukšs. Kad cilvēki dzenas pēc slavas un naudas, sports kļūst par viņu “dievu”. Tikai esot ar Jēzu, sportot ir jēga, jo sports kļūst par vietu, kur mēs varam nest Dieva vārdu un pasludināt Evaņģēliju, lai cilvēku dvēseles tiktu glābtas. Ir svarīgi nebaidīties būt sportistam, kas seko Kristum, jo ar Kristu mēs esam uzvarējuši šo pasauli, pat ja esam zaudējuši sporta laukumā. Nebaidies, tikai tici!
Foto no personīgā arhīva