Es vēlējos atcelt braucienu uz Latviju, jo negribēju atstāt savu ģimeni šajā krīzes situācijā un doties pāri okeānam kopā ar grupu nepazīstamu cilvēku. Esot ciešanās un sāpēs, mēs ar sievu sadzirdējām Dieva norādījumus, ka braucienam jānotiek un man tajā jāpiedalās. Man nebija pilnīgi nekādas vēlēšanās to darīt, bet es uzticējos Kungam un ļāvos, lai notiek Viņa prāts.
Nedēļu pirms plānotā ceļojuma situācija ar dēlu bija ļoti slikta. Naktīs viņš regulāri nebija mājās un mēs nezinājām, kur viņš atrodas un vai vispār atgriezīsies. Mūsu sirdis bija bēdu sagrauztas. Pēkšņi viens no sponsoriem uzrunāja manu ģimeni un piedāvāja apmaksāt lidmašīnas biļeti, lai Džošua varētu braukt uz Latviju kopā ar mani. Man trūka vārdu, piedzīvojot šo negaidīto pavērsienu. Es pieņēmu piedāvājumu un sāku uzticēties Dieva plānam, kas pamazām sāka atklāties.
Aizbraucām kopā ar Džošua uz lidostu, lai dotos tēva un dēla ceļojumā. Šo daļu viņš zināja, bet to, ka dodamies uz Latviju, nezināja. Kad mēs nolaidāmies Vācijā (nevis Vankūverā), viņš bija saniknots. Es zināju,ka viņam nav citas izejas, tādēļ Frankfurtē astoņu stundu gaidīšanas laikā starp lidojumiem sāku stāstīt Džošua to, kā Jēzus var apmierināt visas viņa dziļākās sirds ilgas.
Nekādas reakcijas, nekādu emociju. Klusums un dusmu pilns skatiens. Džošua bija ļoti dusmīgs gan uz mani, gan par radušos situāciju. Viņš labprāt mājās veiktu darījumus ar saviem neapdomīgi izraudzītajiem draugiem, bet te nu viņš bija kopā ar mani ceļā uz nepazīstamu vietu.
Nedēļas laikā grupa nepazīstamo cilvēku, ceļojot cauri Latvijai un spēlējot hokeju Daugavpilī, Tukumā, Brocēnos un Ventspilī, kļuva par draugiem uz mūžu. Dievs strādāja, mainot šo jauno cilvēku sirdis, un mans dēls to redzēja. Viņš redzēja jaunus vīriešus, kas pieņem dzīvi izmainošus lēmumus. Daži no jaunekļiem tika kristīti šī brauciena laikā. Viņš redzēja, kā Dievs izmaina cilvēku dzīves, atbrīvojot no atkarībām, grēka važām un sāpēm. Kad hokeja turneja tuvojās noslēgumam, Džošua smaidīja un jokoja ar citiem puišiem. Pēdējā vakarā grupas tikšanās laikā jaunie vīrieši dalījās stāstos par to, kā Kungs izmainījis viņu dzīves un dāvājis cerību. Kādā brīdī Džošua piecēlās kājās un teica, ka arī viņš vēlas, lai viņa dzīvē notiek izmaiņas. Visiem acīs bija asaras. Šis drūmais, dusmīgais puisis, kurš bija pievienojies grupai pirms nedēļas, tagad atvēra savu sirdi, lai ļautu Jēzus mīlestībai ieplūst tajā. Tas bija spēcīgs un brīnišķīgs pārdzīvojums — būt klāt un redzēt, kā mans dēls sauc uz Jēzu!
Pārmaiņas ir bijušas īstas. Džošua pilnībā pārtrauca lietot narkotikas, un viņš vairs netikās ar saviem līdzšinējiem biedriem, kuri lietoja narkotikas. Viņš izlēma atsākt riteņbraukšanu, un tagad atkal ir viens no vadošajiem riteņbraucējiem Kanādā. Viņš piedalās sacīkstēs, lai pagodinātu Jēzu. Bībeles panti ir viņa prātā un uzrakstīti uz viņa velosipēda, lai pastāstītu draugiem un komandas biedriem, ka Jēzus ir tas, kurš izmaina dzīves. 2018. gada augustā Džošua apprecējās un izveidoja pats savu ģimeni.
Sportam mūsu ģimenēs ir liela nozīme, bet pats svarīgākais, ka mūsu sporta dzīvi caurvij apziņa — Jēzus spēj mainīt visu.Jēzus ir iemesls, kādēļ mēs esam sportā, lai arī citiem pastāstītu par dzīvi mainošo Jēzus mīlestību.
Foto no personīgā arhīva