Pēc vecāku šķiršanās un pārcelšanās uz dzīvi Rīgā,12 gadus mācījos Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskolā. Tā kā stundās man bieži patika uzdot dziļākas izpratnes un analīzes jautājumus, klasesbiedri un mācībspēki man sāka dot iesaukas Filosofs un Psihologs. Redzu, ka jau skolas laikos manī vienmēr ir bijusi vēlme analizēt, ieskatīties dziļāk un vadīt.
Kad mācījos 9. klasē, arvien biežāk sāku ciemoties pie vecmāmiņas Ogrē. Viens no galvenajiem braukšanas iemesliem bija draugu apciemošana, ar kuriem nereti mēdzām pasēdēt kādā dzīvoklī, siena šķūnī vai pagrabā, lai iedzertu aliņu vai ko stiprāku.Tā nu regulāri braucu pie draugiem, bet paralēli tam pamanīju arī to, ka vecmāmiņa ir sākusi dīvaini izturēties un runāt par savu līdz šim nekad nepieminēto ticības pieredzi. Paralēli tusiņam ar draugiem mēdzu uzkavēties sarunās ar vecmāmiņu, jo Filosofa un Psihologa iesaukas slava neļāva man tik vienkārši paiet garām šādam pēkšņi aktualizētam tematam.Vecmāmiņa man parādīja, ka viņas stāstītajam ir arī reāls praktisks pamats. Vēl pirms pāris gadiem visi zinājām, ka vecmammai ir lielas grūtības cīņā ar alkoholu, smēķēšanu un depresiju, bet nu viss bija mainījies. Viņa apgalvoja, ka viņas brīvības un spēka avots ir Jēzus Kristus, turklāt tie nebija tikai vārdi, jo viņas dzīve patiešām mainījās visas ģimenes acu priekšā. Tā nu kādu vakaru nolēmu nedoties izklaidēties ar draugiem, bet paliku pie vecmammas, lai uzdotu viņai savus vissmagākos jautājumus saistībā ar reliģiju. Runājām gandrīz līdz rītam, bet vecmamma turējās pārliecinoši, un šī pārliecība mani noveda līdz punktam, kurā nolēmu personīgi iet dziļumā. Es sāku lasīt Bībeli.
Divus gadus lasīju, runāju ar vecmammu un meklēju dažādus materiālus par kristietību, līdz beidzot mana krustmāte ieminējās par iespēju apmeklēt 12 nedēļu kristietības pamatu lekciju ciklu Jauniešu Alfa kurss Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. Tā nu ņēmu līdzi draugu un nedroši spēru savus pirmos soļus baznīcā, kur satiku daudz vienaudžu un domubiedru. Jau pēc diviem mēnešiem šaubas sāka kliedēties un es biju pietiekami nobriedis, lai pavisam nopietni apliecinātu Dieva priekšā savu uzticību Viņam. Uzticību tam, ka Viņš nav auksto mūru un vienīgi veco tantīšu Dievs, bet gan dzīvs, spēcīgs un mīlošs Tēvs. Tas notika 12.klases vidū — laikā, kad bija jāpieņem nākamais lēmums, ko darīt tālāk dzīvē.
Tā nu 2011. gadā uzsāku bakalaura studijas Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē un vēlāk turpināju studijas arī maģistrantūrā.
Bakalaura studiju gados vēl vairāk sāku atklāt savas vadības dāvanas. Kļuvu par vadītāju starptautiskā organizācijā Bībeles draugu līga, kā arī vadīju jauniešu darba komandu savā draudzē. 2013. gadā kopā ar draugiem aizsākām biedrības un kustības Dubulttreniņš darbību, kas piecu gadu gaitā nemitīgi progresēja un 2018. gadā jau kļuva pazīstama kā HiPotential — vispusīgi veselīga dzīvesveida un personības izaugsmes kustība, kas balstās pārliecībā par cilvēku kā holistisku būtni.
Ja skatāmies uz vārdu veselīgs, tad redzam, ka tas veidojies no vārda vesels, tātad veselums — mums jādomā ne tikai par ārējo cilvēku (par ķermeni un fizisko veselību), bet jārūpējas arī par iekšējā cilvēka attīstību.Attīstot un līdzsvarojot sevi holistiski, kustības dalībnieki atklāj un iepazīst (Hi!) savu unikālo potenciālu (Potential) visā tā pilnībā . Organizējot sporta treniņus, personības izaugsmes kursus, kā arī aktīvā dzīvesveida pasākumus, mēs aicinām cilvēkus aizdomāties par Svarīgāko.
Foto no personīgā arhīva